Daudziem no mums darbs ir mūsu galvenā dzīves sastāvdaļa. Tā ir vieta, kur mēs pavadām lielu daļu laika, kur gūstam ienākumus un kur mēs bieži vien atrodam draugus.
Piepildīts darbs ir nozīmīgs labai garīgajai veselībai un vispārējai labsajūtai. Ir pārliecinoši pierādījumi, ka darba vietas ar augstu garīgās labsajūtas līmeni ir produktīvākas – uzņēmumiem pievēršoties mentālās veselības tēmai, produktivitāte palielinās pat par 12%.
Kas ir garīgā veselība?
Lai definētu garīgo veselību ir svarīgi mazliet iedziļināties koncepcijā – “veselība”. Pēdējo dekāžu laikā veselības koncepciju autori to skaidro, kā slimības neesamību, un vērš uzmanību uz maksimālu indivīda pašrealizāciju un pašpiepildījumu.
Šo pašrealizāciju, pašpiepildījumu un slimības neesamību nosaka vairāki faktori, kurus vieglāk ir saprast apskatot divus vadošus veselības koncepciju piemērus.
Pasaules Veselības organizācijas redzējums
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīcijas par veselību dēvē pilnīgu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvokli, kas paredz ne tikai slimības vai vājuma neesamību. Veselības koncepcijai PVO izdalīta vairākas dimensijas (anatomiskā, fizioloģiskā un mentālā, jeb psiholoģiskā) un tās lielā mērā šādi tiek definētas visās kultūras. PVO koncepcija paredz, ka veselību dažādu nozaru speciālisti izprot holistiski, kompleksi un integratīvi.
Šāda veida skatījumu definēja vēl vienā speciālistiem nozīmīgā teorētiskā koncepcijā – biopsihosociālajā modelī, kas paredz, ka cilvēks piedzīvo bioloģiskos, psiholoģiskos un sociālos procesus, kas nosaka viņa emocionālo stāvokli, fizisko veselību (tostarp, slimības klātesamību).
Viens no lielajiem biopsihosociliālā modeļa un arī PVO koncepcijas trīs vaļiem ir psiholoģiskie faktori, kas nosaukti atšķirīgi koncepciju ievaros, bet skaidro indivīda psiholoģiskās (“garīgās”, “mentālās”) veselības stāvokli.
Psiholoģiskā veselība un labsajūta
Psiholoģiskā veselība, ir tātad nesaraujams un ārkārtīgi būtisks veselīgas funkcionēšanas kopums. Laba psiholoģiskā (“mentālā” jeb “garīgā”) veselība mums sniedz apmierinātību ar dzīvi, mērķa un virziena izjūtu, enerģiju darīt lietas, ko vēlamies darīt, un spēju tikt galā ar dzīves izaicinājumiem.
Psiholoģiskā labsajūta ietver sevī vairākas dimensijas, tostarp, psihoemocionālā veselība, pašizaugsme, darba mērķis un garīgums. Kad mēs domājam par savu fizisko veselību, jeb vienu no biopsihosociālā modeļa vaļiem(bioloģiskie/fiziskie aspekti), mēs cenšamies uzturēt sevi formā un pēc iespējas agrāk saņemt atbilstošu palīdzību, lai fizisko veselību veicinātu.
Tieši tāpat jāpievēršas psiholoģiskajai veselībai, kura reti saglabājas nemainīga, jo tiek vistiešāk pakļauta svārstībām. Mūsu veselības (tostarp arī psiholoģiskais) stāvoklis var mainīties dažādos apstākļos un dzīves posmos.
Sabiedrības veselības stāvoklim, kas ietver fiziskos, psiholoģiskos, sociālos (vides) aspektus vajadzētu līdzsvarot indivīda iekšējos spēkus, paaugstināt prieka izjūtu, apmierinātību ar dzīvu un noteikti mazināt neapmierinātību ar apkārtējo vidi (tostarp, darba vidi).
Psihoemocionālās labsajūtas nozīme darbā
Personāla atlases firmas “CareerBuilder” pētījumā atklāts, ka vairāk nekā puse darbinieku jūtas izdeguši. Tāpat gandrīz trešdaļa darbinieku izjūt pastāvīgu noguruma sajūtu, kas var kritiski ietekmēt produktivitāti. Šādi darbinieki nespēs attīstīt savu potenciālu un radošumu.
Psihoemocionālie riska faktori ir tādi darba aspekti, kas var radīt psiholoģisku vai fizisku kaitējumu. Darbavietā ir nepieciešams nepārtraukti identificēt, novērtēt un kontrolēt psihoemocionālos riska faktorus.
Tā kā psihoemocionālie draudi nav fiziski, tos parasti nevar pamanīt inspekciju vai auditu laikā. Nepieciešams jautāt darbiniekiem par stresa faktoriem, kurus viņi piedzīvo darbā (procesam jābūt konfidenciālam un anonīmam, kad vien iespējams).
Dažām organizācijām vissvarīgākais psiholoģiskā atbalsta aspekts var būt aizsardzība pret traumatiskiem stresoriem darbā. Psiholoģiskā drošība darba vietā nozīmē, ka darbinieki ir gatavi uzdot jautājumus, meklēt atgriezenisko saiti, ziņot par kļūdām un problēmām vai ierosināt jaunu ideju, nebaidoties no negatīvām sekām sev, savam darbam vai karjerai.
Darbinieki, kuri izjūt psiholoģisku atbalstu, ir vairāk iesaistīti darbā, jūtas gandarīti par darbu, veicina pozitīvu noskaņu darba vidē un uzrāda lielāku produktivitāti.
Kā parūpēties par savu darbinieku mentālo veselību?
Palīdzēt darbiniekiem uzlabot viņu garīgo veselību ir viens no vissvarīgākajiem soļiem, ko darba devējs var darīt, lai uzlabotu komandas labsajūtu, kā arī visas organizācijas veselību. Darba kavējumi, samazināta produktivitāte un paaugstinātas veselības aprūpes izmaksas ir tikai daži no veidiem, kā garīgās veselības problēmas var darba devējiem izmaksāt papildu resursus.
Psiholoģiski droša un veselīga darba vieta ir tāda, kas veicina darbinieku garīgo labsajūtu un kurā nebūtu pārmērīgas baiļu izjūtas vai hroniskas trauksmes. Viens no veidiem, kā sasniegt psiholoģiski drošu darba vietu, ir izveidot un īstenot visaptverošu darba drošības un veselības programmu.
Veidot iekļaujošu darba kultūru ir viens no labākajiem veidiem, kā veicināt savu darbinieku garīgo veselību.
Šāda programma ietver virkni darbību un iniciatīvu, ko izstrādājis darba devējs, konsultējoties ar darbiniekiem, lai pastāvīgi uzlabotu vai uzturētu darba dzīves kvalitāti, veselību un darbaspēka labsajūtu. Šīs aktivitātes visbiežāk tiek izstrādātas kā daļa no pastāvīga uzlabošanas procesa, lai uzlabotu darba vidi (fizisko, psihosociālo, organizatorisko, ekonomisko) un palielinātu personīgās iespējas un personīgo izaugsmi.
Veselīga darba vide, protams, nesamazinās visas darbinieku garīgās veselības problēmas, taču uzņēmumi var palīdzēt saviem darbiniekiem attīstīt un spēcināt mentālo labsajūtu.
Nav viena “pareizā ceļa”, kā atbalstīt mentālo veselību, jo katra darba vieta ir atšķirīga – sākot no cilvēkiem, kuri veic darbu, un paša darba, kas jāpaveic, līdz vadītājiem, kas vada organizāciju, organizācijas lieluma un ārējiem apstākļiem, kas ietekmē sabiedrību. Visi šie faktori ietekmē darbinieku garīgo veselību.
Taču ir dažas vispārīgas stratēģijas, kuras vadītāji var izmantot, lai izveidotu veselīgu darba vietu:
- Veiciniet darba un dzīves līdzsvaru.
- Runājiet par mentālo veselību uzņēmuma vidē.
- Veiciniet aktīvu darbinieku līdzdalību.
- Skaidri definējiet darbinieku pienākumus un atbildību.
- Mudiniet izturēties ar cieņu.
- Ļaujiet nepārtraukti mācīties.
- Izstrādājiet konfliktu risināšanas praksi.
- Atzīstiet darbinieku ieguldījumu.
Mūsdienu ekonomikai ir nepieciešams iesaistīts, izturīgs un novatorisks darbaspēks, tāpēc darba devēji, kuriem ir progresīva pieeja garīgajai veselībai darba vietā, nākamās desmitgades laikā mainīs uzņēmējdarbības vidi.
Veselības veicināšanas programmas darba vietā ir izrādījušās veiksmīgas, jo īpaši, ja tās apvieno garīgās un fiziskās veselības aspektus. Izmēģini savā uzņēmumā kādu no Efectio piedāvātajām veselības programmām vai izveido pats savu! Vairāk informācijas.
